Valsts kanceleja aicina izglītības iestādes sniegt informāciju par tām valsts un pašvaldību institūciju īstenotajām uzraudzības funkcijām, kas apgrūtina to ikdienas darbu, piemēram, vienādas informācijas sniegšana dažādām institūcijām, vairāku iestāžu pārbaudes par vienu procesu, formālas dokumentācijas aizpildīšana un tamlīdzīgi. Informāciju var iesniegt uz e-pasta adresi izglitiba@mk.gov.lv līdz 2010.gada martam.
Atbilstoši funkciju audita plānam, ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota funkciju audita grupa funkciju audita veikšanai izglītības iestāžu uzraudzības funkciju jomā. Funkciju audita mērķis ir sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvu procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm.
Funkciju audita veikšanas laikā tiks veiktas konsultācijas ar izglītības iestāžu profesionālajām apvienībām, taču, lai iegūtu pēc iespējas vispusīgāku informāciju, funkciju audita grupa aicina arī pašas izglītības iestādes sniegt informāciju.
Funkciju audita grupa izvērtēs valsts un pašvaldību institūciju īstenotās izglītības iestāžu kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkcijas, nosakot to izmaksas, apjomu, intensitāti un citus funkcionālos parametrus (piemēram, dublēšanos, pārklāšanos, atkārtošanos), kā arī sagatavos priekšlikumus par šo funkciju optimizācijas iespējām.
Funkciju audita grupā darbojas Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas pārstāvji.
Plašāku informāciju par funkciju auditu veikšanu var atrast Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/funkciju-audita-grupa-izglitibas-iestazu-uzraudzibas-joma/
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv
2009. gada 17. decembris
2009. gada 13. novembris
Izveidota darba grupa funkciju audita veikšanai atbalsta (administratīvo) funkciju optimizēšanai
Šī gada 2.novembrī Ministru prezidents izdevis rīkojumu par darba grupas izveidi funkciju audita veikšanai atbalsta (administratīvo) funkciju optimizēšanai. Funkciju audita grupā ir pārstāvētas gan valsts pārvaldes iestādes (Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Centrālās finanšu un līgumu aģentūra), gan nevalstiskā sektora organizācijas (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija), gan biznesa pārstāvji un individuāli eksperti. Grupas vadību nodrošina Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments.
Grupas uzdevums ir sniegt atbildes uz jautājumiem, kā precīzi definēt tiešo valsts pārvaldes iestāžu īstenotās atbalsta funkcijas, kāds ir valsts pārvaldē īstenoto atbalsta funkciju (uzdevumu un pakalpojumu) apjoms un to īstenošanai novirzītie resursi (tai skaitā cilvēkresursi) un kā centralizēt un vienkāršot atbalsta funkcijas, saglabājot sniegto pakalpojumu atbilstību iestāžu specifiskajām vajadzībām. Funkciju audita ziņojumā par valsts pārvaldē īstenoto atbalsta funkciju centralizācijas iespējām vērtēs personāla vadību, grāmatvedību, finanšu vadību, iepirkumus, atbalstu informāciju tehnoloģiju jomā, kā arī autoparka uzturēšanu un administrēšanu.
Līdz 2010.gada 1.maijam grupai jāizstrādā atbalsta funkciju centralizācijas un/vai nodošanas ārpakalpojumā rīcības modelis, kas balstīts uz atbalsta pakalpojumu standartizāciju valsts pārvaldē un valsts ekonomiskā izdevīguma aprēķinu. Šāds uzdevums iekļauts arī Pasākumu plānā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.483 "Par Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai"). Lai nodrošinātu modeļa izstrādei nepieciešamo padziļināto izpēti, novērojumus un aprēķinus, uzdevuma veikšanai plānots novirzīt finansējumu no Eiropas Savienības Sociālā Fonda apakšaktivitātes „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē”.
2009. gada 2. novembris
Uzsāktās reformas jāturpina konsekventi realizēt
Reformu vadības grupas paziņojums: Uzsāktās reformas jāturpina konsekventi realizēt.
Reformu vadības grupas paziņojums: Uzsāktās reformas jāturpina konsekventi realizēt
Reformu vadības grupas paziņojums: Uzsāktās reformas jāturpina konsekventi realizēt
2009. gada 30. oktobris
Inga Ošiņa: Viena valsts pārvalde – viens algu likums
Valsts pārvaldē strādājošo atalgojums pēdējā laikā ir viens no centrālajiem jautājumiem debatēs, kas skar valsts finanšu izlietojumu. Neskatoties uz to, ka pastāv zināmas domstarpības par to, kam alga valsts pārvaldē ir par lielu, bet kam – par mazu, šķiet, ka visi ir vienisprātis – viena no galvenajām problēmām ir arī atalgojumu nesamērība dažādās valsts institūcijās.
Viens no iemesliem tam, kāpēc šāda situācija ir radusies, ir tas, ka šobrīd valsts un pašvaldību institūcijās darba samaksas jomā pastāv dažādi normatīvie regulējumi – gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz atšķirīgus darba samaksas noteikšanas pamatprincipus un nesniedz skaidru un saprotamu priekšstatu par reālā atalgojuma apmēru. Arī daļai neatkarīgo institūciju, kas saņem finansējumu no valsts budžeta, darba samaksas noteikšanai pastāv savs regulējums.
Rezultātā atalgojuma noteikšanā nav vienotas pieejas un netiek nodrošināts arī šī procesa caurspīdīgums, jo patlaban grūti spriest, kurā iestādē atlīdzība par padarīto darbu aprobežojas vien ar algu, bet kurā tai papildus nāk arī dažādi darba devēja nodrošināti labumi – veselības apdrošināšana, piemaksas, pabalsti un kompensācijas.
Tieši šīs situācijas risināšanai Finanšu ministrijā ir sagatavots jauns likumprojekts par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Tā izstrādes mērķis ir atlīdzības sistēmas sakārtošana, padarot to saprotamu un caurskatāmu. Vienā likumā paredzēts apvienot visu regulējumu, kas attiecas uz darba samaksu un sociālām garantijām, atrunājot vienotus principus gan valsts, gan pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā.
Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes. Neatkarīgo iestāžu vadītājiem tiks piemērota koeficientu sistēma ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai. 2010. gadam mēnešalgu noteikšanai plānots pielietot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru 2009. gada pirmajā pusē, kas ir 471 lats.
Savukārt valsts pārvaldes iestāžu, neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs MK noteikumi. Arī valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu regulēs MK noteikumi, maksimālo algu nosakot atbilstoši pašreizējam valsts uzņēmumu iedalījumam īpaši lielajos, lielajos, vidējos un mazajos uzņēmumos.
Nevienam valsts sektorā un pašvaldībā strādājošajam 2010. gadā likumprojekts neparedz algas palielināšanu, gluži pretēji – jaunā atalgojuma skala daudziem vadošajiem amatiem paredz būtisku maksimālā iespējamā atalgojuma samazināšanu. Tas izriet no valdības līdzšinējiem lēmumiem. Pagājušās nedēļas beigās valdībā tika panākta gala vienošanās par to, ka turpmāk augstākā alga valsts sektorā, kurai būs pakārtotas visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga jeb 1908 lati. Tāpat ir arī lemts ministriju centrālajos aparātos samazināt mēnešalgu diapazonu – starpību starp minimālo un maksimālo algu katrai attiecīgās algu grupas kvalifikācijas pakāpei.
Valsts pārvaldē strādājošajiem turpmāk vairs netiks paredzēta ceļa izdevumu kompensācija nokļūšanai uz darbu, bērnu piedzimšanas pabalsts, pabalsts ģimenes locekļa nāves gadījumā, samazināts arī mācību maksas kompensācijas un citu pabalstu un kompensāciju apmērs.
Likumprojektā atrunāti gadījumi, kādos turpmāk valsts pārvaldes darbiniekiem tiks paredzētas speciālās piemaksas par: diplomātisko rangu, speciālo dienesta pakāpi, darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku amatpersonas un darbinieka drošībai vai veselībai (piemēram, AIDS vai tuberkulozes ārstniecības iestādēs, cietumos, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, karavīriem u.c.), ar darba specifiku saistītiem nosacījumiem.
Viens no būtiskākajiem vienotās algu sistēmas aspektiem ir tās attiecināšana arī uz pašvaldību darbiniekiem, ietverot nosacījumu, ka pašvaldību darbinieku mēnešalga nedrīkstēs pārsniegt mēnešalgu maksimālos apmērus, kādi ir noteikti līdzīgas sarežģītības un atbildības amatiem valsts iestādēs. Tas nozīmē, ka turpmāk atlīdzības jautājumā tiks iedzīvināts princips „viena valsts pārvalde – viens algu likums”, kas līdz šīm diemžēl darbojās ne vienmēr.
Šobrīd darbs pie likumprojekta izstrādes valdībā ir noslēdzies, par tā pieņemšanu vēl lems Saeima. Plānots, ka jaunā algu sistēma stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī. Sīkāk ar valdībā apstiprināto likumprojektu var iepazīties Finanšu ministrijas mājas lapā: http://www.fm.gov.lv/?lat/aktualitates/jaunumi/49596.
Inga Ošiņa, Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja
Viens no iemesliem tam, kāpēc šāda situācija ir radusies, ir tas, ka šobrīd valsts un pašvaldību institūcijās darba samaksas jomā pastāv dažādi normatīvie regulējumi – gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz atšķirīgus darba samaksas noteikšanas pamatprincipus un nesniedz skaidru un saprotamu priekšstatu par reālā atalgojuma apmēru. Arī daļai neatkarīgo institūciju, kas saņem finansējumu no valsts budžeta, darba samaksas noteikšanai pastāv savs regulējums.
Rezultātā atalgojuma noteikšanā nav vienotas pieejas un netiek nodrošināts arī šī procesa caurspīdīgums, jo patlaban grūti spriest, kurā iestādē atlīdzība par padarīto darbu aprobežojas vien ar algu, bet kurā tai papildus nāk arī dažādi darba devēja nodrošināti labumi – veselības apdrošināšana, piemaksas, pabalsti un kompensācijas.
Tieši šīs situācijas risināšanai Finanšu ministrijā ir sagatavots jauns likumprojekts par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Tā izstrādes mērķis ir atlīdzības sistēmas sakārtošana, padarot to saprotamu un caurskatāmu. Vienā likumā paredzēts apvienot visu regulējumu, kas attiecas uz darba samaksu un sociālām garantijām, atrunājot vienotus principus gan valsts, gan pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā.
Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes. Neatkarīgo iestāžu vadītājiem tiks piemērota koeficientu sistēma ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai. 2010. gadam mēnešalgu noteikšanai plānots pielietot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru 2009. gada pirmajā pusē, kas ir 471 lats.
Savukārt valsts pārvaldes iestāžu, neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs MK noteikumi. Arī valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu regulēs MK noteikumi, maksimālo algu nosakot atbilstoši pašreizējam valsts uzņēmumu iedalījumam īpaši lielajos, lielajos, vidējos un mazajos uzņēmumos.
Nevienam valsts sektorā un pašvaldībā strādājošajam 2010. gadā likumprojekts neparedz algas palielināšanu, gluži pretēji – jaunā atalgojuma skala daudziem vadošajiem amatiem paredz būtisku maksimālā iespējamā atalgojuma samazināšanu. Tas izriet no valdības līdzšinējiem lēmumiem. Pagājušās nedēļas beigās valdībā tika panākta gala vienošanās par to, ka turpmāk augstākā alga valsts sektorā, kurai būs pakārtotas visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga jeb 1908 lati. Tāpat ir arī lemts ministriju centrālajos aparātos samazināt mēnešalgu diapazonu – starpību starp minimālo un maksimālo algu katrai attiecīgās algu grupas kvalifikācijas pakāpei.
Valsts pārvaldē strādājošajiem turpmāk vairs netiks paredzēta ceļa izdevumu kompensācija nokļūšanai uz darbu, bērnu piedzimšanas pabalsts, pabalsts ģimenes locekļa nāves gadījumā, samazināts arī mācību maksas kompensācijas un citu pabalstu un kompensāciju apmērs.
Likumprojektā atrunāti gadījumi, kādos turpmāk valsts pārvaldes darbiniekiem tiks paredzētas speciālās piemaksas par: diplomātisko rangu, speciālo dienesta pakāpi, darbu īpašos apstākļos, kas saistīts ar paaugstinātu risku amatpersonas un darbinieka drošībai vai veselībai (piemēram, AIDS vai tuberkulozes ārstniecības iestādēs, cietumos, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, karavīriem u.c.), ar darba specifiku saistītiem nosacījumiem.
Viens no būtiskākajiem vienotās algu sistēmas aspektiem ir tās attiecināšana arī uz pašvaldību darbiniekiem, ietverot nosacījumu, ka pašvaldību darbinieku mēnešalga nedrīkstēs pārsniegt mēnešalgu maksimālos apmērus, kādi ir noteikti līdzīgas sarežģītības un atbildības amatiem valsts iestādēs. Tas nozīmē, ka turpmāk atlīdzības jautājumā tiks iedzīvināts princips „viena valsts pārvalde – viens algu likums”, kas līdz šīm diemžēl darbojās ne vienmēr.
Šobrīd darbs pie likumprojekta izstrādes valdībā ir noslēdzies, par tā pieņemšanu vēl lems Saeima. Plānots, ka jaunā algu sistēma stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī. Sīkāk ar valdībā apstiprināto likumprojektu var iepazīties Finanšu ministrijas mājas lapā: http://www.fm.gov.lv/?lat/aktualitates/jaunumi/49596.
Inga Ošiņa, Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja
Reformu vadības grupa: uzsāktās reformas jāturpina konsekventi realizēt
Reformu vadības grupa vienojusies par kopīgu paziņojumu, kas tiks parakstīts jau pirmdien (2.novembrī) un ietver gan vērtējumu līdzšinējam grupas darbam, gan nosauc galvenos uzdevumus, kas strukturālo reformu kontekstā jāveic turpmāk. Paziņojumā atzinīgi novērtēts valdības un nevalstisko organizāciju izveidotais sadarbības modelis, kas apliecina kopīgo atbildību par sociāli ekonomisko situāciju valstī, Latvijas starptautiskajām saistībām un to izpildes ietekmi uz turpmāko notikumu attīstību.
Reformu vadības grupa vienojusies par kopīgu paziņojumu, kas tiks parakstīts jau pirmdien (2.novembrī) un ietver gan vērtējumu līdzšinējam grupas darbam, gan nosauc galvenos uzdevumus, kas strukturālo reformu kontekstā jāveic turpmāk. Paziņojumā atzinīgi novērtēts valdības un nevalstisko organizāciju izveidotais sadarbības modelis, kas apliecina kopīgo atbildību par sociāli ekonomisko situāciju valstī, Latvijas starptautiskajām saistībām un to izpildes ietekmi uz turpmāko notikumu attīstību.
Reformu vadības grupa par prioritāriem nosaukusi tos uzdevumus, kas tieši vērsti uz valsts konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu.
Reformu vadības grupa uzsver, ka, kopīgi vērtējot valsts veicamās funkcijas un iespējamo valsts budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izmantošanu, ir panākts progress līdzekļu samazinājuma noteikšanā, ievērojot funkciju un uzdevumu izvērtēšanas rezultātus, tiecoties pārtraukt lineāru līdzekļu samazināšanas pieeju.
Kaut arī ir panākta vienošanās par mērķiem - maza un efektīva pārvalde, iekšējā un ārējā tirgus paplašināšana Latvijas ekonomikai, nodarbinātības veicināšana, grupas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka jāturpina darbs pie skaidru pamatprincipu definēšanas turpmākajām strukturālajām reformām.
Reformu vadības grupa uzskata, ka ir jāturpina aktīvi ieviest sociālās drošības pasākumus, ekonomikas atveseļošanas plānā iekļautos pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai un investīciju piesaistei, pasākumus mikrouzņēmumu un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam, padziļinātu valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, pilnveidojot izvērtēšanas metodoloģiju un vienas pieturas aģentūras principu ieviešanu pakalpojumu sniegšanā.
Reformu vadības grupa vienojusies, ka ir jāpanāk paātrinātu līdzšinējā periodā aizkavēto Eiropas Savienības programmu ieviešanu un turpmākajos divos gados panākot piecos gados sasniedzamo apjomu, vidēja termiņa budžeta ieviešanu, sadalot budžetus operatīvajā un attīstības budžetā, saistot iekšējā tirgus atjaunošanu ar nākotnes attīstības prioritātēm, un iekšzemes un ārvalstu kapitālam pievilcīgu investīciju vidi, samazinot nodokļus un ieviešot citas salīdzinošās priekšrocības.
Reformu vadības grupa tika izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē un citu valstij nozīmīgu lēmumu pienemšanā. Papildus ifnromācija par Reformu vadības grupu skatīt Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā: http://piedaliesreforma.blogspot.com/search/label/RVG
Papildus informācija:
Līga Krapāne
Ministru Prezidenta preses sekretāre
Tālr.: 67082865 / 29480299
E-pasts: Liga.Krapane@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Reformu vadības grupa vienojusies par kopīgu paziņojumu, kas tiks parakstīts jau pirmdien (2.novembrī) un ietver gan vērtējumu līdzšinējam grupas darbam, gan nosauc galvenos uzdevumus, kas strukturālo reformu kontekstā jāveic turpmāk. Paziņojumā atzinīgi novērtēts valdības un nevalstisko organizāciju izveidotais sadarbības modelis, kas apliecina kopīgo atbildību par sociāli ekonomisko situāciju valstī, Latvijas starptautiskajām saistībām un to izpildes ietekmi uz turpmāko notikumu attīstību.
Reformu vadības grupa par prioritāriem nosaukusi tos uzdevumus, kas tieši vērsti uz valsts konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu.
Reformu vadības grupa uzsver, ka, kopīgi vērtējot valsts veicamās funkcijas un iespējamo valsts budžeta līdzekļu racionālu un lietderīgu izmantošanu, ir panākts progress līdzekļu samazinājuma noteikšanā, ievērojot funkciju un uzdevumu izvērtēšanas rezultātus, tiecoties pārtraukt lineāru līdzekļu samazināšanas pieeju.
Kaut arī ir panākta vienošanās par mērķiem - maza un efektīva pārvalde, iekšējā un ārējā tirgus paplašināšana Latvijas ekonomikai, nodarbinātības veicināšana, grupas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka jāturpina darbs pie skaidru pamatprincipu definēšanas turpmākajām strukturālajām reformām.
Reformu vadības grupa uzskata, ka ir jāturpina aktīvi ieviest sociālās drošības pasākumus, ekonomikas atveseļošanas plānā iekļautos pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai un investīciju piesaistei, pasākumus mikrouzņēmumu un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam, padziļinātu valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, pilnveidojot izvērtēšanas metodoloģiju un vienas pieturas aģentūras principu ieviešanu pakalpojumu sniegšanā.
Reformu vadības grupa vienojusies, ka ir jāpanāk paātrinātu līdzšinējā periodā aizkavēto Eiropas Savienības programmu ieviešanu un turpmākajos divos gados panākot piecos gados sasniedzamo apjomu, vidēja termiņa budžeta ieviešanu, sadalot budžetus operatīvajā un attīstības budžetā, saistot iekšējā tirgus atjaunošanu ar nākotnes attīstības prioritātēm, un iekšzemes un ārvalstu kapitālam pievilcīgu investīciju vidi, samazinot nodokļus un ieviešot citas salīdzinošās priekšrocības.
Reformu vadības grupa tika izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē un citu valstij nozīmīgu lēmumu pienemšanā. Papildus ifnromācija par Reformu vadības grupu skatīt Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā: http://piedaliesreforma.blogspot.com/search/label/RVG
Papildus informācija:
Līga Krapāne
Ministru Prezidenta preses sekretāre
Tālr.: 67082865 / 29480299
E-pasts: Liga.Krapane@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Notika Reformu vadības grupas sanāksme
22.oktobrī Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika kārtējā Reformu vadības grupas tikšanās, kuras laikā tika pārrunāta reformu gaita valsts pārvaldē.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja par iekšzemes kopprodukta prognozi un tās pamatojumu nozaru griezumā.
IKP prognozes un to pamatojums nozaru griezumā
Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par veicamajiem pasākumiem nodokļu politikas pārskatīšanai no 2010.gada 1.janvāra.
Veicamie pasākumi nodokļu politikas pārskatīšanai no 2010.gada 1.janvāra
Savukārt Valsts kancelejas pārstāvji sniedz informāciju par plānotajām strukturālajām reformām 2010.gada valsts budžeta ietvaros.
Informācija par plānotām strukturālajām reformām 2010.gada valsts budžeta ietvaros
Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja par iekšzemes kopprodukta prognozi un tās pamatojumu nozaru griezumā.
IKP prognozes un to pamatojums nozaru griezumā
Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par veicamajiem pasākumiem nodokļu politikas pārskatīšanai no 2010.gada 1.janvāra.
Veicamie pasākumi nodokļu politikas pārskatīšanai no 2010.gada 1.janvāra
Savukārt Valsts kancelejas pārstāvji sniedz informāciju par plānotajām strukturālajām reformām 2010.gada valsts budžeta ietvaros.
Informācija par plānotām strukturālajām reformām 2010.gada valsts budžeta ietvaros
2009. gada 28. oktobris
Gunta Veismane: Vai mēs varam runāt par valsts pārvaldes uzblīšanu?
Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes viedoklis par valsts pārvaldi un tās darbiniekiem, to skaitu un reformām, kas publicēts laikrakstā Dienas Bizness 27.oktobrī.
Sabiedrības un uzņēmēju pieņēmums, ka mums ir vissliktākā valsts pārvalde neatbilst patiesībai.
Ja runājam par to, cik pavisam cilvēku strādā valsts pārvaldē, tad šobrīd statistikā ir tāds jēdziens «valdības sektors». Tas ietver visus, kuru darbs pilnīgi vai daļēji tiek apmaksāts no valsts budžeta. Tie patiešām ir vairāk nekā 205 tūkstoši strādājošo, kas ir 9.08% no iedzīvotāju skaita. Esam uzstādījuši mērķi, ka 2013. gadā šim rādītājam ir jābūt 8% — tātad budžeta apmaksātajās iestādēs darbinieku skaits jāsamazina vēl par 29 221.
Ja runājam par ministriju padotības iestādēm, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem utt. —, tad tie ir vairāk nekā 76 000 strādājošo. Kapitālsabiedrībās — slimnīcās, a/s Pasažieru vilciens, CSDD utt. — strādā vairāk nekā 17 000. Savukārt pašvaldību iestādēs strādā vairāk nekā 97 000, un te tad arī rodas jautājums: vai patiešām mums pašvaldībās ir vajadzīgi tik daudzi cilvēki? Latvija ir īstenojusi plašu pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, bet kāpēc strādājošo skaits nav būtiski samazinājies? Un no valsts budžeta līdzekļiem finansēto vairāk nekā 205 tūsktošu strādājošo skaita ierēdniecību veido tikai 14 000, no kuriem aptuveni 5000 ir specializētais civildienests (Valsts ieņēmumu dienesta, diplomātiskā dienesta darbnieki un tiesu medicīnas eksperti). Vai te mēs varam runāt par uzblīšanu?
No 2008.gada augusta līdz 2009.gada septembrim valsts pārvaldes aparāts Latvijā ir samazināts par 12 740 nodarbinātajiem un izdevumi atlīdzībai ir samazinājušies par 214,6 milj. latu, tostarp atalgojumam — 141,2 milj. latu. Tāpēc runas par to, ka nevienam neesot samazināts atalgojums, skan diezgan dīvaini. Augstākajai ierēdniecībai, kas ir tas vislielākais «piedauzības akmens» — valsts sekretāriem, kuri ir atbildīgi par savu ministriju un tās resursiem, — ir bijušas ļoti augstas algas, taču šobrīd tās visiem ir vienādas. Paskaidrošu, cik šīs amatpersonas ir zaudējušas: viņiem vairs nav atvaļinājuma pabalsta, novērtēšanas pabalsta, prēmijas, kas bija vismaz divreiz gadā, un lielā alga, ko paredzēja vadības līgums. Es nesaku, ka tik lielas algas bija pareizas, taču pieņemu, ka dažu atalgojums ir samazinājies par vismaz 80%.
Protams, es nenoliegšu, ka valsts aparāts Latvijā ir audzis un diezgan strauji. 2004.gadā un arī pirms tam, kad gatavojāmies iestāties ES un bija jāveic sarunas un jāsaskaņo likumdošana, tādēļ tika meklēti profesionālākie cilvēki, kas ar to varētu nodarboties. Problēmu radīja tas, ka, pieņemot darbā jaunus cilvēkus , pamatojoties uz stingro civildienesta likumu, nebija iespējams atlaist darbinieku viņa neprofesionalitātes dēļ. Taču ir jāņem vērā, ka pārvalde pieauga ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Un līdz ar ekonomisko krīzi šobrīd visa Eiropa domā par to, kā optimizēt valsts pārvaldi un strādāt pie strukturālajām reformām. Tiesa, nekur netiek tik dramatiski samazinātas algas kā Latvijā, taču cilvēku skaits tiek samazināts visur. Tāpēc godīgāk ir teikt, ka strukturālas pārmaiņas notiek un arī turpinās notikt Latvijā, tāpat kā visā Eiropā. Manuprāt, pateicoties šai dižķibelei, mēs sakārtosim valsts aparātu. Tomēr ir maldīgi sacīt, ka ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju daudzumu, valsts aparātam jābūt mikroskopiskam. Ir jāsaprot, ka funkcijas un uzdevumi, kas ir valsts atbildībā, Latvijā ir tieši tādas pašas kā Luksemburgā, Francijā un Vācijā, un šīs funkcijas ir jāpilda un likumi ir jāraksta. Tādēļ ir nekorekti proporcionāli pielīdzināt Latvijas un jebkuras citas mazas valsts pārvaldes izmaksas ar lielu valstu pārvaldēm.
Tāpat ir populāri teikt ― cik to ierēdņu ir daudz, cik viņi ir slikti. Te jāņem vērā fakts, ka ierēdnis ir darbinieks, kas strādā centrālajā valsts aparātā, bet ne pašvaldībās. Taču tieši pašvaldību darbinieki ir tie, ar ko katrs sabiedrības pārstāvis sastopas pirmām kārtām, un pieņēmums, ka pārvalde ir izaugusi, neprofesionāla un politizēta, bieži vien tiek attiecināts tieši uz pašvaldībām. Manuprāt, tā ir liela problēma, ka pašvaldības jau no paša sākuma nav tikušas pakļautas civildienesta likumam. Jo ierēdnim nav tikai tiesības, bet ir pienākumi, nosakot, ka pakalpojumam ir jābūt sniegtam tādā pašā kvalitātē kā centrālajā valsts pārvaldē.
Es kā Valsts kancelejas vadītāja darbojos Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu grupā un šajās ekspertu sanāksmēs Latvija tiek parādīta kā viena no paraugvalstīm, kas kopš 1994. gada ir sakārtojusi savu valsts pārvaldi. Latvijas valdības interneta tīmekļa vietne sniedz daupusīgu un atklātu informāciju par Ministru kabineta, Ministru kabineta komiteju un Valsts sekretāru sanāksmju darba kārtību, kā arī ir iespējams jau iepriekš apskatīt, kādi tiesību aktu projekti, viedokļi un atzinumi ir sagatavoti. OECD un ES veiktajā Sigma pētījumā (Pētījums ir pieejams šeit: http://www.olis.oecd.org/olis/2009doc.nsf/LinkTo/NT00002C4A/$FILE/JT03264288.PDF ) Latvijas un Lietuvas valsts pārvalde tiek minēta kā labās prakses piemēri ES jauno dalībvalstu vidū. Latvijas ekspertīzi ņem vērā, sagatavojot priekšlikumus civildienesta un valsts pārvaldes attīstībai ES jaunajām kandidātvalstīm. Tāpat pētījums skaidri parāda, ka Latvijā notiek atklāti amatpersonu atlases konkursi, novēršot valsts pārvaldes politizāciju. Ne tikai valsts pārvaldes, bet arī visa pārējā noniecināša ― tas ir latviešu mentalitātei raksturīgi „kaisīt sev pelnus uz galvas“.
Tomēr es nesaku, ka turpmāk nekas nav jādara. Valsts kancelejas interneta tīmekļa vietnē ir publicēts Valsts pārvaldes strukturālo reformu plāns. Šobrīd visa valsts pārvalde strādā pārmaiņu režīmā. Strauji tiek īstenota pārvaldes strukturāla reforma, kuras konkrētos rezultātus redzēsim jau decembra vidū. Tāpat tiek īstenots starpnozaru funkciju audits, kas vērsts uz to, lai samazinātu kontrolējošo, sertificējošo un licencējošo iestāžu daudzumu, atstājot patiešām tikai tās, bez kurām nevar iztikt. Nākāmais audits tiek vērsts uz to, lai sakārtotu informācijas tehnoloģiju sfēru, izvērtējot centralizācijas , vai funkcijas nodošanas privātajam sektoram iespējas. Esam šobrīd izvērtējuši vairāk nekā tūkstots valsts pārvaldes funkcijas, kas kalpos par pamatu vairāku atbalsta funkciju optimizēšanā, piemēram, grāmatvedības, sabiedrisko attiecību un citu. Privātajam sektoram varētu nodot arī vairāku aģentūru sniegtos pakalpojumus, piemēram, Valsts proves uzraudzības inspekciju. Valsts patiešām ir ieguldījusi ļoti daudz, lai nopirktu precīzas iekārtas zelta daudzuma noteikšanai, taču tas nenozīmē, ka valsts nevarētu šīs iekārtas pārdot privātajam sektoram. Vēl citas iespējas valsts pārvaldes funkciju optimizācijā ir nevalstisko organizāciju iesaistīšana , un valsts un privātā partnerība.
Jā, ir jautājumi, par kuriem varētu šķist, ka tie ir neatrisināti, lai gan ir reāli priekšlikumi to risināšanai. Valsts kancelejas organizētājā sabiedriskajā apspriešanā par valsts pārvaldes optimizācijas plānu saņēmām daudz dažādu priekšlikumu tieši par administratīvo šķēršļu likvidēšanu. Ierēdniecības gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē problēma ir tā, ka izmaiņas nenotiek pietiekami ātri. Tā iemesls ir lēmumu saskaņošanas process ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Saprotams, ka ikviena institūcija mēģina pierādīt savas pastāvēšanas lietderību, liekot šķēršļus pārmaiņām. To varēja vērot, kad palīdzējām bijušajam premjeram I. Godmanim sagatavot jauno aģentūru modeli, kur no 76 piedāvājām izveidot 50. Ministriju pirmā reakcija bija, ka tas nav iespējams. Strukturālo reformu rezultātā līdz šā gada beigām no 76 aģentūrām būs palikušas tikai 25. Tātad tas, ka neko nevar izdarīt, nav taisnība. Tad, kad nav naudas, viss notiek.
2009. gada 22. oktobris
Notiks kārtējā Reformu vadības grupas sēde
Cetrutdien, 22.oktobrī, notiks kārtējā Reformu vadības grupas sēde.
Sēdē Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstinās ar tādiem jautājumiem kā iekšzemes kopprodukta prognoze un tās pamatojums, veicamie pasākumi nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai no 2010.gada 1.janvāra un 2010.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzētās fiskālās konsolidācijas pasākumu pamatojums un ietekmes izvērtējums. Valsts kancelejas pārstāvji kopā ar Finanšu ministriju sniegs informāciju par plānotām strukturālajām reformām 2010.gada valsts budžeta ietvaros (turpmākām valsts pārvaldes funkcijām – funkciju saglabāšanu, likvidēšanu, samazināšanu, deleģēšanu vai ārpakalpojumiem). Tāpat tiks sniegta informācija par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu.
Sēde notiks Ministru kabineta ēkā, Ministru prezidentu zālē, pulksten 17.00.
Sēdē Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstinās ar tādiem jautājumiem kā iekšzemes kopprodukta prognoze un tās pamatojums, veicamie pasākumi nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai no 2010.gada 1.janvāra un 2010.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzētās fiskālās konsolidācijas pasākumu pamatojums un ietekmes izvērtējums. Valsts kancelejas pārstāvji kopā ar Finanšu ministriju sniegs informāciju par plānotām strukturālajām reformām 2010.gada valsts budžeta ietvaros (turpmākām valsts pārvaldes funkcijām – funkciju saglabāšanu, likvidēšanu, samazināšanu, deleģēšanu vai ārpakalpojumiem). Tāpat tiks sniegta informācija par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu.
Sēde notiks Ministru kabineta ēkā, Ministru prezidentu zālē, pulksten 17.00.
2009. gada 19. oktobris
Darbu sākusi Funkciju audita grupa komunikācijas tehnoloģiju sistēmu un informācijas sistēmu jomā
Turpinot funkciju auditus valsts pārvaldes iestādēs, darbu sākusi Funkciju audita grupa komunikācijas tehnoloģiju sistēmu un informācijas sistēmu jomā.
Galvenie uzdevumi, kas jāveic funkciju audita grupai ir
Pirmā darba grupas tikšanās notikusi 14.oktobrī, savukārt nākamā tikšanās plānota 23.oktobrī. Papildus informācija, normatīvie akti un protokoli pieejami Ministru kabineta mājas lapā, Funkciju audita komisijas sadaļā.
Galvenie uzdevumi, kas jāveic funkciju audita grupai ir
- izvērtēt valsts institūciju īstenotās funkcijas un uzdevumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;
- izvērtēt valsts institūciju izdevumus 2008. un 2009.gadā un plānotos izdevumus pa gadiem laikposmam līdz 2013.gadam, kas saistīti ar reģistru un valsts informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu;
- sagatavot informāciju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju funkciju un uzdevumu veikšanas apjomu, funkciju un uzdevumu īstenošanai izmantoto resursu, tai skaitā cilvēkresursu, atbilstību labumam, ko sabiedrība gūst no konkrētās funkcijas vai uzdevuma, kā arī funkciju un uzdevumu veikšanas nepieciešamību;
- izvērtēt iespējamo finanšu līdzekļu un cilvēkresursu ekonomijas apjomu, funkciju un uzdevumu izpildē izmantojot ārpakalpojuma vai citu metodi.
Pirmā darba grupas tikšanās notikusi 14.oktobrī, savukārt nākamā tikšanās plānota 23.oktobrī. Papildus informācija, normatīvie akti un protokoli pieejami Ministru kabineta mājas lapā, Funkciju audita komisijas sadaļā.
Valsts pārvaldē strādājošo skaits ir par 16% mazāks salīdzinot ar pērno gadu
Tā kā pēdējo nedēļu laikā masu medijos vairākkārt ticis minēts un dažādi interpretēts valsts pārvaldē strādājošo skaits, aicinām iepazīties ar Valsts kancelejas sagatavotu ziņojumu par valsts pārvaldē nodarbināto skaita un atalgojuma izmaiņām uz 2009.gada 1.septembri.
Valsts kanceleja ir sagatavojusi ziņojumu Ministru prezidentam par valsts pārvaldē nodarbināto skaita un atalgojuma izmaiņām uz 2009.gada 1.septembri, kurā tiek secināts, ka ministrijas un to padotības iestādes ir ievērojušas valdības uzdevumus un būtiski samazinājušas nodarbināto skaitu, kas laika periodā no 2008.gada līdz 2009.gada augustam kopā ar izmaiņām neatkarīgajos resoros ir samazinājies par 12 740 nodarbinātajiem, jeb 16,2% salīdzinot ar 2008.gada vidējo rādītāju, kas līdz gada beigām vēl var palielināties līdz 20%.
Kopējie valsts konsolidētā budžeta izdevumi atlīdzībai ir samazinājušies par 214,6 milj. latu, t.sk. atalgojumam 141,2 milj. latu, attiecīgi veidojot 23,9% samazinājumu atlīdzībai un 21,8% samazinājumu atalgojumiem.
Vidējā darba samaksa resoros un neatkarīgajās institūcijās ir samazinājusies no 559 latiem 2008.gadā uz 461 latu 2009.gada augustā. Pieaugums 2009.gada vasaras mēnešos skaidrojams ar atvaļinājuma laiku, kad darbiniekiem tiek izmaksāta vidējā izpeļņa, nevis noteiktā mēnešalga.
Izvērtējot vidējās darba samaksas uz vienu strādājošo izmaiņas, novērojams pieaugums atsevišķu ministriju centrālajos aparātos un resoros kopumā, jo, samazinot mazāk kvalificēto darbinieku skaitu, ministrijas centrālajā aparātā un resorā palielinās vidējie darba samaksas rādītāji. Īpaši tas parādās ministrijās, kas veic strukturālās reformas nozarē, optimizējot atbalsta funkcijas un centralizējot tās.
Izvērtējot atsevišķu amata saimju mēnešalgas atšķirības, jāsecina, ka amata saimju ietvaros izlīdzinās noteiktās mēnešalgas un samazinās starpība starp lielāko un mazāko mēnešalgu attiecīgajā amatu saimē un līmenī. Ja 2008.gada pirmajā pusgadā vidējā mēnešalgas starpība atsevišķo amata saimju ietvaros sastādīja 35,05%, tad 2009.gada septembrī vidējā mēnešalgas starpība atsevišķo amata saimju viena un tā paša līmeņa ietvaros sastādīja – 23,47%.
Informācija Ministru prezidentam par Valsts kancelejas veikto analīzi par nodarbināto skaita un atalgojuma ...
Valsts kanceleja ir sagatavojusi ziņojumu Ministru prezidentam par valsts pārvaldē nodarbināto skaita un atalgojuma izmaiņām uz 2009.gada 1.septembri, kurā tiek secināts, ka ministrijas un to padotības iestādes ir ievērojušas valdības uzdevumus un būtiski samazinājušas nodarbināto skaitu, kas laika periodā no 2008.gada līdz 2009.gada augustam kopā ar izmaiņām neatkarīgajos resoros ir samazinājies par 12 740 nodarbinātajiem, jeb 16,2% salīdzinot ar 2008.gada vidējo rādītāju, kas līdz gada beigām vēl var palielināties līdz 20%.
Kopējie valsts konsolidētā budžeta izdevumi atlīdzībai ir samazinājušies par 214,6 milj. latu, t.sk. atalgojumam 141,2 milj. latu, attiecīgi veidojot 23,9% samazinājumu atlīdzībai un 21,8% samazinājumu atalgojumiem.
Vidējā darba samaksa resoros un neatkarīgajās institūcijās ir samazinājusies no 559 latiem 2008.gadā uz 461 latu 2009.gada augustā. Pieaugums 2009.gada vasaras mēnešos skaidrojams ar atvaļinājuma laiku, kad darbiniekiem tiek izmaksāta vidējā izpeļņa, nevis noteiktā mēnešalga.
Izvērtējot vidējās darba samaksas uz vienu strādājošo izmaiņas, novērojams pieaugums atsevišķu ministriju centrālajos aparātos un resoros kopumā, jo, samazinot mazāk kvalificēto darbinieku skaitu, ministrijas centrālajā aparātā un resorā palielinās vidējie darba samaksas rādītāji. Īpaši tas parādās ministrijās, kas veic strukturālās reformas nozarē, optimizējot atbalsta funkcijas un centralizējot tās.
Izvērtējot atsevišķu amata saimju mēnešalgas atšķirības, jāsecina, ka amata saimju ietvaros izlīdzinās noteiktās mēnešalgas un samazinās starpība starp lielāko un mazāko mēnešalgu attiecīgajā amatu saimē un līmenī. Ja 2008.gada pirmajā pusgadā vidējā mēnešalgas starpība atsevišķo amata saimju ietvaros sastādīja 35,05%, tad 2009.gada septembrī vidējā mēnešalgas starpība atsevišķo amata saimju viena un tā paša līmeņa ietvaros sastādīja – 23,47%.
Informācija Ministru prezidentam par Valsts kancelejas veikto analīzi par nodarbināto skaita un atalgojuma ...
2009. gada 7. oktobris
Strukturālo reformu ieviešanas plāns 2009. gadam
Otrdien, 6. oktobrī, Ministru kabineta sēdē izskatīts un atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais izdevumu samazināšanas un strukturālo reformu ieviešanas plāns 2009. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt pārraudzību valsts 2009. gada budžeta grozījumos paredzēto reformu ieviešanai.
Plāns sagatavots atbilstoši ministriju un centrālo valsts iestāžu sniegtajai informācijai par plānotajiem pasākumiem valsts 2009. gada budžeta grozījumos iekļauto izdevumu samazinājumu nodrošināšanai un strukturālo reformu ieviešanai ar kopējo fiskālo ietekmi 500 milj. latu apmērā.
Ar Ministru kabineta rīkojumu noteikts, ka turpmāk par plāna izpildi būs atbildīgas attiecīgās nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, sākot ar šā gada 1. oktobri, katru ceturksni būs jāsniedz Finanšu ministrijai informācija par plānā ietverto pasākumu īstenošanu. Finanšu ministrija reizi ceturksnī apkopos iesniegtos datus un publicēs tos savā mājas lapā.
Plāns par 2009.g. budžeta grozijumos ieklautajiem izdevumu samazinajumiem un strukturalo reformu ieviešanu
Paskaidrojumi par 2009.gada budžeta grozijumos ieklautajiem izdevumu samazinajumiem un strukturalo reformu ...
Informācija arī Finanšu ministrijas mājas lapā.
Plāns sagatavots atbilstoši ministriju un centrālo valsts iestāžu sniegtajai informācijai par plānotajiem pasākumiem valsts 2009. gada budžeta grozījumos iekļauto izdevumu samazinājumu nodrošināšanai un strukturālo reformu ieviešanai ar kopējo fiskālo ietekmi 500 milj. latu apmērā.
Ar Ministru kabineta rīkojumu noteikts, ka turpmāk par plāna izpildi būs atbildīgas attiecīgās nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, sākot ar šā gada 1. oktobri, katru ceturksni būs jāsniedz Finanšu ministrijai informācija par plānā ietverto pasākumu īstenošanu. Finanšu ministrija reizi ceturksnī apkopos iesniegtos datus un publicēs tos savā mājas lapā.
Plāns par 2009.g. budžeta grozijumos ieklautajiem izdevumu samazinajumiem un strukturalo reformu ieviešanu
Paskaidrojumi par 2009.gada budžeta grozijumos ieklautajiem izdevumu samazinajumiem un strukturalo reformu ...
Informācija arī Finanšu ministrijas mājas lapā.
2009. gada 1. oktobris
Publiski pieejams ministriju funkciju vērtējums
Publicējam ministriju īstenoto funkciju novērtējumu, ko veica iedzīvotāji, ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Funkcijas sakārtotas prioritārā secībā pēc vidējā novērtējuma koeficienta.
Aizsardzības ministrija
Ārlietu ministrija
Ekonomikas ministrija
Finanšu ministrija
Iekšlietu ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija
Kultūras ministrija
Labklājības ministrija
Labklājības ministrijas speciālais budžets
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
Satiksmes ministrija
Tieslietu ministrija
Veselības ministrija
Vides ministrija
Zemkopības ministrija
Ministru kabinets
KNAB
Pārējie resori
Aizsardzības ministrija
Ārlietu ministrija
Ekonomikas ministrija
Finanšu ministrija
Iekšlietu ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija
Kultūras ministrija
Labklājības ministrija
Labklājības ministrijas speciālais budžets
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
Satiksmes ministrija
Tieslietu ministrija
Veselības ministrija
Vides ministrija
Zemkopības ministrija
Ministru kabinets
KNAB
Pārējie resori
2009. gada 23. septembris
Ziņojumi par reformu gaitu
15.septembrī pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas tika sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde par valsts pārvaldes strukturālo reformu gaitu. Sēdē tika uzklausīti ziņojumi par paveikto un plānoto valsts pārvaldes reformas gaitu, izglītības un veselības aprūpes sistēmu strukturālo reformu norisi un plānotajiem pasākumiem to tālākai īstenošanai, kā arī ziņojums par īstenotajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem. Vienlaikus tika sniegti ziņojumi par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai, kā arī par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai.
Pievienojam ziņojumus un informatīvos materiālus, atbilstoši norādītajām nozarēm.
1. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums par sociālo situāciju un tās iespējamām attīstības tendencēm
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārskata ziņojums par sabiedrības noskaņojumiem 2009.gadā
Sabiedrības noskaņojumu tendences 2009.gadā
Protokola izraksts 1.§
2. Ziņojums par valsts pārvaldes strukturālās reformas gaitu
Informatīvais ziņojums par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenoša...
Pārvaldes strukturālās reformas un atbildīga politika
Protokola izraksts 2.§
3. Ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai
Informatīvais ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās t...
Par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai
Protokola izraksts 3.§
4. Ziņojums par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem
Informatīvais ziņojums par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem
Īstenotie un plānotie sociālās aizsardzības pasākumi
Protokola izraksts 4.§
5. Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai
Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai ...
Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai
Protokola izraksts 5.§
6. Ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā
Informatīvais ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu nov...
Informatīvais ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu nov...
Protokola izraksts 6.§
7. Ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai
Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības finanšu resursu (struktūrfondu un Kohēzij...
ES fondu apguves statuss 2007. – 2013. līdz 2009.gada 31.augustam
Protokola izraksts 7.§
Pievienojam ziņojumus un informatīvos materiālus, atbilstoši norādītajām nozarēm.
1. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums par sociālo situāciju un tās iespējamām attīstības tendencēm
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārskata ziņojums par sabiedrības noskaņojumiem 2009.gadā
Sabiedrības noskaņojumu tendences 2009.gadā
Protokola izraksts 1.§
2. Ziņojums par valsts pārvaldes strukturālās reformas gaitu
Informatīvais ziņojums par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenoša...
Pārvaldes strukturālās reformas un atbildīga politika
Protokola izraksts 2.§
3. Ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai
Informatīvais ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās t...
Par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai
Protokola izraksts 3.§
4. Ziņojums par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem
Informatīvais ziņojums par realizētajiem un plānotajiem sociālās aizsardzības pasākumiem
Īstenotie un plānotie sociālās aizsardzības pasākumi
Protokola izraksts 4.§
5. Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai
Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai ...
Veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norise un plānotie pasākumi tās tālākai īstenošanai
Protokola izraksts 5.§
6. Ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā
Informatīvais ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu nov...
Informatīvais ziņojums par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu nov...
Protokola izraksts 6.§
7. Ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesu un pasākumiem tā efektivitātes uzlabošanai
Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības finanšu resursu (struktūrfondu un Kohēzij...
ES fondu apguves statuss 2007. – 2013. līdz 2009.gada 31.augustam
Protokola izraksts 7.§
2009. gada 4. septembris
Reformu vadības grupa pauž vienotu izpratni par turpmāko budžeta izstrādes gaitu un principiem
Piektdien, 4.septembrī, Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika trešā Reformu vadības grupas (RVG) sēde, kuras gaitā valdības vadītājs iepazīstināja sociālos un sadarbības partnerus ar 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu. Finanšu ministrs Einara Repšes sniedza izvērstu informācija par veikto budžeta bāžu saskaņošanas procedūru ar visām ministrijām, savukārt Valsts kancelejas pārstāvji izklāstīja valsts veikto funkciju izvērtēšanas rezultātus, kā arī iepazīstināja grupas dalībniekus ar Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu interneta mājas lapas projektu, kas paredzēts plašas sabiedrības iesaistīšanai valsts funkciju vērtēšanā. Valdības partneri – LBAS, LDDK, LTRK, LPS – pauda pozitīvu viedokli par izveidoto interaktīvo pieeju funkciju vērtēšanai un izteica galvenos secinājumus pēc paveiktā.
Diskutējot par turpmākajiem pasākumiem, puses vienojās, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir rast iespējami skaidras atbildes uz tiem jautājumiem, kas šobrīd vistiešāk skar sabiedrību un izraisa vislielāko sabiedrības rezonansi. Pēc valdības partneru iepriekš paustas iniciatīvas, budžeta izdevumu pieaugums atsevišķās pozīcijās varētu tikt vērtēts pret 2004.gadu, kas acīmredzami pierāda, ka jomas, kurās bijis vismaz trīskārtējs budžeta finansējuma pieaugums, ir – sociālā aizsardzība, izglītība un veselība. Lai rastu precīzus skaidrojumus tam, kādēļ 2004.gadā pie divreiz mazāka valsts budžeta apjoma minētās nozares varēja salīdzinoši veiksmīgi funkcionēt, LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme–Grende ierosināja izveidot darba grupas, kas izvērtēs finansējuma straujā pieauguma un lietderīguma pamatojumu, kas palīdzētu rast skaidrojumu par šiem jautājumiem arī plašākai sabiedrībai.
Pēc valdības partneru ierosinājuma turpmāk piedalīties RVG tiks aicināti arī citu koalīcijas partiju pārstāvji, kuriem piecu baļļu sistēmā būs jāsniedz savs izvērtējums valsts veiktajām funkcijām, kā to jau iepriekš darījuši valdības partneri un ministrijas. Šādu pat funkciju izvērtējumu veikt tiks aicinātas arī Saeimā pārstāvētās opozīcijas partijas.
Valdības vadītājs diskusijas noslēgumā uzdeva Finanšu ministrijai uz nākamo valdības sēdi sagatavot bāzes scenāriju budžeta izdevumu samazinājumiem atbilstoši funkciju novērtējumam, kur ar 5 ballēm vienbalsīgi vērtētās funkcijas tiks finansētas simtprocentīgā apjomā, bet zemāk vērtēto funkciju finansējums tiktu modelēts diferencētās samazinājuma pakāpēs. Funkcijas, kuras vērtētas krasi atšķirīgi, tiktu pakļautas diskusijām.
Koalīcijas partneri ierosināja izveidot vienotu definējumu jēdzienam „strukturālās reformas” un izstrādāt kritērijus minimālajam valsts sniedzamā pakalpojuma standartam, lai novērstu nekonsekvences izpratnē par reformu būtību un nepieļautu patvaļīgu valsts atteikšanos no funkcijām, aizbildinoties ar finansējuma samazinājumu.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle rosināja valdību izstrādāt nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem, kā arī turpmāk RVG sanāksmes rīkot regulārā režīmā divu nedēļu periodā. Ministru prezidents šo priekšlikumu atbalstīja.
Informāciju sagatavoja:
Līga Krapāne
Ministru prezidenta preses sekretāre
Tel: 67082865 / 29480299
E-pasts: Liga.Krapane@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Diskutējot par turpmākajiem pasākumiem, puses vienojās, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir rast iespējami skaidras atbildes uz tiem jautājumiem, kas šobrīd vistiešāk skar sabiedrību un izraisa vislielāko sabiedrības rezonansi. Pēc valdības partneru iepriekš paustas iniciatīvas, budžeta izdevumu pieaugums atsevišķās pozīcijās varētu tikt vērtēts pret 2004.gadu, kas acīmredzami pierāda, ka jomas, kurās bijis vismaz trīskārtējs budžeta finansējuma pieaugums, ir – sociālā aizsardzība, izglītība un veselība. Lai rastu precīzus skaidrojumus tam, kādēļ 2004.gadā pie divreiz mazāka valsts budžeta apjoma minētās nozares varēja salīdzinoši veiksmīgi funkcionēt, LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme–Grende ierosināja izveidot darba grupas, kas izvērtēs finansējuma straujā pieauguma un lietderīguma pamatojumu, kas palīdzētu rast skaidrojumu par šiem jautājumiem arī plašākai sabiedrībai.
Pēc valdības partneru ierosinājuma turpmāk piedalīties RVG tiks aicināti arī citu koalīcijas partiju pārstāvji, kuriem piecu baļļu sistēmā būs jāsniedz savs izvērtējums valsts veiktajām funkcijām, kā to jau iepriekš darījuši valdības partneri un ministrijas. Šādu pat funkciju izvērtējumu veikt tiks aicinātas arī Saeimā pārstāvētās opozīcijas partijas.
Valdības vadītājs diskusijas noslēgumā uzdeva Finanšu ministrijai uz nākamo valdības sēdi sagatavot bāzes scenāriju budžeta izdevumu samazinājumiem atbilstoši funkciju novērtējumam, kur ar 5 ballēm vienbalsīgi vērtētās funkcijas tiks finansētas simtprocentīgā apjomā, bet zemāk vērtēto funkciju finansējums tiktu modelēts diferencētās samazinājuma pakāpēs. Funkcijas, kuras vērtētas krasi atšķirīgi, tiktu pakļautas diskusijām.
Koalīcijas partneri ierosināja izveidot vienotu definējumu jēdzienam „strukturālās reformas” un izstrādāt kritērijus minimālajam valsts sniedzamā pakalpojuma standartam, lai novērstu nekonsekvences izpratnē par reformu būtību un nepieļautu patvaļīgu valsts atteikšanos no funkcijām, aizbildinoties ar finansējuma samazinājumu.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle rosināja valdību izstrādāt nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem, kā arī turpmāk RVG sanāksmes rīkot regulārā režīmā divu nedēļu periodā. Ministru prezidents šo priekšlikumu atbalstīja.
Informāciju sagatavoja:
Līga Krapāne
Ministru prezidenta preses sekretāre
Tel: 67082865 / 29480299
E-pasts: Liga.Krapane@mk.gov.lv
www.mk.gov.lv
Vērtējiet Aizsardzības ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Aizsardzības ministrijas un tās iestāžu 43 funkcijas
Aizsardzības ministrijas un tās iestāžu 43 funkcijas
Vērtējiet Ārlietu ministrijas funkcijas!
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Ārlietu ministrijas 12 funkcijas
Vērtējiet Ārlietu ministrijas 12 funkcijas
Vērtējiet Ekonomikas ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Ekonomikas ministrijas un tās iestāžu 78 funkcijas
Ekonomikas ministrijas un tās iestāžu 78 funkcijas
Vērtējiet Finanšu ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Finanšu ministrijas un tās iestāžu 44 funkcijas.
Finanšu ministrijas un tās iestāžu 44 funkcijas.
Vērtējiet Iekšlietu ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu 82 funkcijas
Vērtējiet Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu 82 funkcijas
Vērtējiet Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Izglītības un zinātnes ministrijas un tās iestāžu 119 funkcijas
Vērtējiet Izglītības un zinātnes ministrijas un tās iestāžu 119 funkcijas
Vērtējiet Kultūras ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Kultūras ministrijas un tās iestāžu 59 funkcijas
Vērtējiet Kultūras ministrijas un tās iestāžu 59 funkcijas
Vērtējiet Labklājības ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Labklājības ministrijas un speciālā budžeta funkcijas, kā arī iestāžu 73 funkcijas
Vērtējiet Labklājības ministrijas un speciālā budžeta funkcijas, kā arī iestāžu 73 funkcijas
Vērtējiet Ministru kabineta / Valsts kancelejas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Ministru kabineta / Valsts kancelejas 22 funkcijas
Vērtējiet Ministru kabineta / Valsts kancelejas 22 funkcijas
Vērtējiet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un tās iestāžu 43 funkcijas
Vērtējiet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un tās iestāžu 43 funkcijas
Vērtējiet Satiksmes ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Satiksmes ministrijas un tās iestāžu 37 funkcijas
Vērtējiet Satiksmes ministrijas un tās iestāžu 37 funkcijas
Vērtējiet Tieslietu ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Tieslietu ministrijas un tās iestāžu 94 funkcijas
Vērtējiet Tieslietu ministrijas un tās iestāžu 94 funkcijas
Vērtējiet Veselības ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Veselības ministrijas un tās iestāžu 110 funkcijas.
Veselības ministrijas un tās iestāžu 110 funkcijas.
Vērtējiet Vides ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Vides ministrijas un tās iestāžu 105 funkcijas
Vērtējiet Vides ministrijas un tās iestāžu 105 funkcijas
Vērtējiet Zemkopības ministrijas funkcijas
Funkciju vērtēšana ir noslēgusies. Paldies par dalību! Tuvākajās dienās publicēsim rezultātus!
Vērtējiet Zemkopības ministrijas un tās iestāžu 30 funkcijas
Vērtējiet Zemkopības ministrijas un tās iestāžu 30 funkcijas
Kā vērtēt valsts iestāžu funkcijas?
Visas valsts pārvaldes funkcijas tiek novērtētas, norādot balles (5 – visaugstākās vērtētās funkcijas, 0 – zemākās vērtētās funkcijas) atbilstoši iestādes iesniegtajai informācijai par funkciju izpildes būtību, sniegto pakalpojumu apjomu un saņēmējiem, kā arī institūcijas norādītājiem riskiem vērtējumam, - iespēju robežās augstāko vērtējumu sniedzot tikai ierobežotam skaitam funkciju un uzdevumu. Sākotnējo informāciju par prioritāšu izvērtēšanu ir sniegušās valsts pārvaldes institūcijas. Katrai funkcijai tiek norādīts tikai fiksēts skaitlisks rādītājs (piemēram, 0., 1., 2., 3., 4. vai 5), netiek norādīti divi vai vairāki lielumi, kā arī intervāli (1. un 2.; no 1-3balles; ½. balles utt.).
0 – funkcijas / uzdevuma turpmāka izpilde valsts pārvaldes institūcijās tiek pārtraukta un netiek turpināta. Pakalpojumu saņēmēju skaits ir neliels, nav būtiski īstermiņa un ilgtermiņa risku, ja funkcijas izpilde tiek pārtraukta.
1 – funkcija / uzdevums ir maznozīmīgs, tās izpildes pārtraukšana neietekmē uzņēmējdarbības attīstību, funkcija vai uzdevums nav raksturīgs valsts pārvaldei, bet, iespējams, ka to var pārņemt citas juridiskas personas, tam neparedzot finansējumu no valsts budžeta. Riski ir maznozīmīgi un nebūtiski.
2- funkcija nav tieši saistīta ar valsts pārvaldes mērķu sasniegšanu, atteikšanās no tās izpildes vai tās izpildes pārtraukšana uz laiku nerada draudus būtisku valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. To var pārņemt cita juridiska persona, ko varētu nodrošināt ar būtiski samazinātu valsts budžeta dotāciju. Īstermiņa riski nav būtiski, netiek ietekmēta pakalpojumu saņēmēji.
3- funkciju patraukšana valsts pārvaldes sektora neatstāj būtisku ietekmi uz valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, funkcija izpildes sasniegumi tiek izmantoti kā starprezultāti valsts pārvaldes funkciju un pakalpojumu īstenošanai. Var samazināt nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apjomu. Ilgtermiņa riski nav sagaidāmi, īstermiņa riski ir saistīti ar galvenokārt pakalpojumu sniegšanas intensitātes samazināšanos un pakalpojuma izmaksu pieaugumu.
4- funkciju izpilde ir nozīmīga iedzīvotājiem, lai saņemtu pakalpojumus, kurus tikai daļēji nodrošina privātais sektors, sasniegumi un pakalpojumi tiek izmantoti kā starprezultāti vai galarezultāti būtiskāko pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Īstermiņa un ilgtermiņa riski ir nozīmīgi, bet ne kritiski. Pakalpojumu saņēmēju skaits ir nozīmīgs, to galvenokārt veido sociālā riska grupas.
5- valsts pārvaldes institūciju pamatfunkcijas, atteikšanās no to izpildes būtiski ierobežos vienlīdzības principa ievērošanu. Funkciju ietvaros sniegtie pakalpojumi nav raksturīgi privātajam sektoram. Īstermiņa riski ir būtiski, tiek ietekmēta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, it īpaši sociāla riska grupas, ilgtermiņa riski un to iestāšanās varbūtība ir augsta.
0 – funkcijas / uzdevuma turpmāka izpilde valsts pārvaldes institūcijās tiek pārtraukta un netiek turpināta. Pakalpojumu saņēmēju skaits ir neliels, nav būtiski īstermiņa un ilgtermiņa risku, ja funkcijas izpilde tiek pārtraukta.
1 – funkcija / uzdevums ir maznozīmīgs, tās izpildes pārtraukšana neietekmē uzņēmējdarbības attīstību, funkcija vai uzdevums nav raksturīgs valsts pārvaldei, bet, iespējams, ka to var pārņemt citas juridiskas personas, tam neparedzot finansējumu no valsts budžeta. Riski ir maznozīmīgi un nebūtiski.
2- funkcija nav tieši saistīta ar valsts pārvaldes mērķu sasniegšanu, atteikšanās no tās izpildes vai tās izpildes pārtraukšana uz laiku nerada draudus būtisku valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. To var pārņemt cita juridiska persona, ko varētu nodrošināt ar būtiski samazinātu valsts budžeta dotāciju. Īstermiņa riski nav būtiski, netiek ietekmēta pakalpojumu saņēmēji.
3- funkciju patraukšana valsts pārvaldes sektora neatstāj būtisku ietekmi uz valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, funkcija izpildes sasniegumi tiek izmantoti kā starprezultāti valsts pārvaldes funkciju un pakalpojumu īstenošanai. Var samazināt nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apjomu. Ilgtermiņa riski nav sagaidāmi, īstermiņa riski ir saistīti ar galvenokārt pakalpojumu sniegšanas intensitātes samazināšanos un pakalpojuma izmaksu pieaugumu.
4- funkciju izpilde ir nozīmīga iedzīvotājiem, lai saņemtu pakalpojumus, kurus tikai daļēji nodrošina privātais sektors, sasniegumi un pakalpojumi tiek izmantoti kā starprezultāti vai galarezultāti būtiskāko pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Īstermiņa un ilgtermiņa riski ir nozīmīgi, bet ne kritiski. Pakalpojumu saņēmēju skaits ir nozīmīgs, to galvenokārt veido sociālā riska grupas.
5- valsts pārvaldes institūciju pamatfunkcijas, atteikšanās no to izpildes būtiski ierobežos vienlīdzības principa ievērošanu. Funkciju ietvaros sniegtie pakalpojumi nav raksturīgi privātajam sektoram. Īstermiņa riski ir būtiski, tiek ietekmēta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, it īpaši sociāla riska grupas, ilgtermiņa riski un to iestāšanās varbūtība ir augsta.
Valsts budžeta izdevumi sadalījumā pa funkcijām
Pirms vērtēt funkcijas - ieskatieties, kā tās sadalās valsts budžeta ietvaros!
Avots: Finanšu ministrija
Avots: Finanšu ministrija
Jēdzienu skaidrojums
Funkcija (vispārīga definīcija):
Funkcija (pamatfunkcija) ir savstarpēji saistītu pārvaldes uzdevumu, aktivitāšu un pasākumu kopums, kas vērsts uz unikālu un konkrētajā iestādē izvirzītu mērķu un rezultātu sasniegšanu vai politiski noteiktu prioritāšu īstenošanu, kā rezultātā radīto produktu vai pakalpojumu tiešie labuma guvēji ir sabiedrība kopumā vai atsevišķas tās grupas.
* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par izpildvaras funkcijām, kuras valsts pārvalde pilda Ministru kabineta vadībā. Katras valsts pārvaldes iestādes pamatfunkcijas ir noteiktas tās nolikumā (atsevišķos gadījumos – ar likumu).
Iestāde (vispārīga definīcija):
Institūcija, kura darbojas publiskas personas (Latvijas Republikas) vārdā un kurai ir ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un savs personāls.
* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par tiešās pārvaldes iestādēm (ministrijām un to padotības iestādēm – pārvaldēm, inspekcijām, aģentūrām, dienestiem, centriem u.tml.), jo tās finansē no valsts budžeta. Analīze neietver informāciju par atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām) un to iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai.
Budžeta programma:
Finansējuma apjoms, kas saimnieciskajā gadā atvēlēts uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu finansēšanai. Budžeta programmu plāno, izpilda, uzskaita un kontrolē iestāde un par programmas izpildi atbild iestādes vadītājs. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās. No vienas programmas vai apakšprogrammas var finansēt vienu vai vairākas pamatfunkcijas. Atsevišķos gadījumos budžeta programmas vai apakšprogrammas tiek veidotas, lai nodrošinātu naudas plūsmas caurskatāmību (piemēram, atsevišķi tiek nodalīts katra ārvalstu finanšu instrumenta finansējuma plūsma).
* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par visām valsts konsolidētā budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) programmām un apakšprogrammām, kuras īsteno tiešās pārvaldes iestādes. Pie katras funkcijas norādītā summa visbiežāk ir tikai daļa no kādas budžeta programmas vai apakšprogrammas, jo izstrādātais funkciju dalījums ir detalizētāks par budžeta programmu struktūru.
Funkcija (pamatfunkcija) ir savstarpēji saistītu pārvaldes uzdevumu, aktivitāšu un pasākumu kopums, kas vērsts uz unikālu un konkrētajā iestādē izvirzītu mērķu un rezultātu sasniegšanu vai politiski noteiktu prioritāšu īstenošanu, kā rezultātā radīto produktu vai pakalpojumu tiešie labuma guvēji ir sabiedrība kopumā vai atsevišķas tās grupas.
* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par izpildvaras funkcijām, kuras valsts pārvalde pilda Ministru kabineta vadībā. Katras valsts pārvaldes iestādes pamatfunkcijas ir noteiktas tās nolikumā (atsevišķos gadījumos – ar likumu).
Iestāde (vispārīga definīcija):
Institūcija, kura darbojas publiskas personas (Latvijas Republikas) vārdā un kurai ir ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un savs personāls.
* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par tiešās pārvaldes iestādēm (ministrijām un to padotības iestādēm – pārvaldēm, inspekcijām, aģentūrām, dienestiem, centriem u.tml.), jo tās finansē no valsts budžeta. Analīze neietver informāciju par atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām) un to iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai.
Budžeta programma:
Finansējuma apjoms, kas saimnieciskajā gadā atvēlēts uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu finansēšanai. Budžeta programmu plāno, izpilda, uzskaita un kontrolē iestāde un par programmas izpildi atbild iestādes vadītājs. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās. No vienas programmas vai apakšprogrammas var finansēt vienu vai vairākas pamatfunkcijas. Atsevišķos gadījumos budžeta programmas vai apakšprogrammas tiek veidotas, lai nodrošinātu naudas plūsmas caurskatāmību (piemēram, atsevišķi tiek nodalīts katra ārvalstu finanšu instrumenta finansējuma plūsma).
* Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmatā var atrast informāciju par visām valsts konsolidētā budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) programmām un apakšprogrammām, kuras īsteno tiešās pārvaldes iestādes. Pie katras funkcijas norādītā summa visbiežāk ir tikai daļa no kādas budžeta programmas vai apakšprogrammas, jo izstrādātais funkciju dalījums ir detalizētāks par budžeta programmu struktūru.
Abonēt:
Ziņas (Atom)