2010. gada 4. marts

Funkciju audita komisija izvērtē uzsākto auditu starpziņojumus

Trešdien, 3.martā notika Funkciju audita komisijas sēde, kurā tika izvērtēti starpziņojumi uzsāktajos auditos šādās jomās – iestāžu atbalsta funkcijās un iestāžu informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzturēšanas funkcijās.

Funkciju audita par atbalsta funkciju optimizēšanu grupas vadītāja Zanda Ozola informēja par starpziņojuma rezultātiem, kas sniedz priekšlikumus valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizācijai, optimizācijai un vienkāršošanai. Audits tika veikts finansiāli ietilpīgākās funkcijās – personāla vadībā, grāmatvedībā, finanšu vadībā, informācijas tehnoloģijās, iepirkumu organizēšanā, kā arī autoparka uzturēšanā un administrēšanā. Starpziņojums parāda, ka visvairāk slodzes ir iesaistītas grāmatvedības (858 slodzes), informācijas tehnoloģiju atbalsta (762 slodzes), personāla vadības (468 slodzes) un autoparka uzturēšanas (439 slodzes) funkcijas nodrošināšanā. Analīze liecina, ka lielākās izmaksas atbalsta funkciju nodrošināšanā attiecas uz autoparka uzturēšanu (18,8 milj. lati), informācijas tehnoloģiju atbalsta nodrošināšanu (8,9 milj.lati) un grāmatvedības nodrošināšanu (7,6 milj. lati). Audita grupa rekomendē centralizēt minētās atbalsta funkcijas, izņemot finanšu vadību, resoru ietvaros. Lai to panāktu, būtu jānodrošina vienotas atbalsta IT sistēmu izveides, pakalpojumu un procedūru standartizācija, kvalitātes rādītāju izstrāde, ekonomiskā pamatojuma izstrāde un drošības jautājumu izvērtēšana. Funkciju audita komisija vienojās, ka ir nepieciešams izstrādāt risinājumus (politikas) katras atbalsta funkcijas optimizācijai un aprīļa sākumā atkārtoti iesniegt starpziņojuma sagatavotās rekomendācijas izskatīšanai Funkcija audita komisijā.

Funkciju audita par institūciju informācijas tehnoloģiju un sistēmu t.sk., datu bāžu, uzturēšanu grupas vadītājs Aigars Laurinovičs informēja par starpziņojuma rezultātiem. Lielākās izmaksas informācijas tehnoloģiju izmaksās veido informācijas sistēmu iegāde un uzturēšana, personāla atlīdzības, kā arī sakaru un datu pārraides izdevumi. Audita grupa ir aprēķinājusi, ka valsdts pārvaldes iestādēs viena datorlietotāja vidējās izmaksas gadā ir 256 Ls, stacionārā tālruņa vidējās izmaksas ir 129 Ls un mobilo sakaru vidējās izmaksas ir 163 Ls. Audita grupas ieteikumi ir noteikt vienotu metodiku IKT budžeta plānošanā, veikt standarta IKT pakalpojumu piegādes centralizāciju, kā arī veikt informācijas sistēmu un valsts informācija sistēmu funkciju sasaisti. Funkciju audita komisija vienojās, ka noslēguma ziņojums ar konkrētiem priekšlikumiem atkārtotai diskusijai Funkciju audita komisijā tiks iesniegts aprīļa sākumā.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Valērijs Stūris informēja par Valsts kontroles ierosinājumu veikt auditu fondos un citās līdzīgās iestādēs, lai noteiktu vienotas darbības, dibināšanas un tiesiskā regulējuma principus. Audita uzdevumi būtu novērtēt fondu darbības mērķu pārklāšanos, fondu iespējamo reorganizāciju, izvērtēt fondu dibināšanas kārtību, izvērtēt administrāciju apvienošanas iespējas, veicinot fondu ekonomisku līdzekļu izlietojumu. Funkciju audita komisijas vienojās, ka audits tiks veikts kā ārpakalpojums Eiropas Sociālā fonda aktivitātes „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” ietvaros.

Funkciju audita komisija vienojās pārējos funkciju audita starpziņojumus par uzņēmēju kontrolējošām institūcijām un izglītības iestāžu kontrolējošām institūcijām izskatīt nākamajā trešdienā, 10.martā.

Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.

Detalizētāka informācija ir pieejama Ministru kabineta mājas lapās sadaļā Funkciju auditi: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-darba-materiali/

Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

2010. gada 3. marts

Kas ir strukturālās reformas?

Vēl aizvien ik pa brīdim izskan jautājums - ko mēs saprotam ar terminu „strukturālās reformas”. Tādēļ Valsts kanceleja atgādina, ka pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem un Reformu vadības grupas dalībniekiem valdība ir apstiprinājusi šādu strukturālo reformu jēdziena definīciju:

Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli,
sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas ir vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku sasniegšanu.

Tādējādi strukturālas reformas vienlaikus ietver attīstības vīzijas un mērķu pārskatīšanu, to sasniegšanas veidu pārskatīšanu, kā arī izpildstruktūras (institucionālās struktūras) un darbības veida (procesu) pārskatīšanu.

Uz strukturālajām reformām ir attiecināmi vispārējie valsts politikas veidošanas kritēriji. Tām ir jābūt:
• ar skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm;
• savstarpēji saskaņotām (tās nedrīkst būt pretrunīgas);
• plānveidīgām;
• finansiāli, sociāli un politiski izvērtētām;
• ar valdības partneriem izdiskutētām;
• atklātām, sabiedrībai saprotamām.

Papildus informāciju skatīt informatīvajā ziņojumā par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file14476.doc

2010. gada 2. marts

Solveiga Līce: Par izmaiņām Ministru kabineta kārtības rullī

Ministru kabinets š.g. 23.februāra sēdē ir akceptējis būtiskas izmaiņas Kārtības rullī, kuras sekmēs resursu ietaupījumu un paātrinās dokumentu virzību tā ceļā uz lēmuma pieņemšanu. Izmaiņas stāsies spēkā š.g. 15.martā.

Nepieciešamos uzlabojumus apkopoja un grozījumus izstrādāja Valsts kancelejas speciālisti, tomēr savu ieguldījumu uzlabojumu risinājumu izstrādē deva arī ministriju un citu institūciju speciālisti, kas iesaistījās saskaņošanas procesā. Īpaši vēlētos uzteikt Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju. Nedaudz par projekta gaitu – projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada 19.novembrī un tika diskutēts divās saskaņošanas sanāksmēs š.g. 6. un 8.janvārī, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē š.g. 28.janvārī un Ministru kabineta komitejas sēdē š.g. 15.februārī.

Šeit uzsvēršu tikai būtiskākās izmaiņas, bet ar pārējām lielākām vai mazākām izmaiņām Kārtības rullī var iepazīties, lasot anotāciju, kas pieejama Ministru kabineta interneta mājas lapā pie š.g. 23.februāra sēdes darba kārtības (šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40153942&mode=mk&date=2010-02-23). Iepazīties, protams, var izlasot arī pašus grozījumus Kārtības rullī, kas publicēti Latvijas Vēstneša š.g. 26.februāra numurā (Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi Nr.170 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis"").

Un tātad, šobrīd ministrijas tikai uz Valsts sekretāru sanāksmēm projektus un tiem pievienotos dokumentus iesniedz tikai elektroniskā veidā sistēmā DAUKS. Turpmāk arī uz Ministru kabineta komitejas sēdēm un Ministru kabineta sēdēm visus projektus ministrijas iesniegs Valsts kancelejā tikai elektroniskā veidā, kas ļaus ietaupīt kā papīru, tā arī laiku, kas nepieciešams, lai ministrija sagatavotu dokumentu iesniegšanai Valsts kancelejā. Kopumā tas paātrinās projektu apriti gan starp ministriju un Valsts kanceleju, gan tālāk Valsts kancelejā.

Grozījumi paredz arī tādu būtisku jauninājumu, kā saīsinātu izsludināšanas un saskaņošanas procedūru – noklusējuma saskaņojumu – attiecībā uz tehniska rakstura tiesību aktu projektiem. Noklusējuma saskaņojums atšķiras no parastās izsludināšanas un saskaņošanas kārtības ar to, ka saskaņošanas laiks ir viena nedēļa parasto divu nedēļu vietā un projekta izstrādātājs, izsludinot projektu nenorāda, kuru institūciju atzinumi būs nepieciešami. Tāpat arī nenotiek pieteikšanās uz atzinuma sniegšanu. Ja pēc vienas nedēļas neviena institūcija nav nekādu nesaskaņošanas informāciju sniegusi, projekts ir saskaņots klusējot. Ja šīs vienas nedēļas laikā ir sniegts atzinums vai arī noprotestēta noklusējuma saskaņojuma piemērošana, tad šim projektam kopējais atzinumu sniegšanas termiņš pagarinās līdz divām nedēļām, skaitot no projekta izsludināšanas dienas Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai noteiktu, kuri ir tie tiesību aktu projekti, kuriem šādu procedūru varēs piemērot, Tieslietu ministrija izstrādāja attiecīgus kritērijus. Proti, tie būs tiesību akti, kuriem nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, tie neskar administratīvo procesu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un cilvēka pamattiesību jautājumus, un tie ir izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību ieviešanu vai Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi un satur konkrētas tehniskas un drošības prasības, tehniskās specifikācijas, dokumentu paraugus, sistematizētus objektu sarakstus vai nomenklatūras kodus statistiskajām vajadzībām.

Noklusējuma saskaņojumu varēs attiecināt arī uz tādiem grozījumiem normatīvajos aktos, ar kuriem tiem aizstāts valsts institūcijas nosaukumus, bet ar nosacījumu, ka jautājums pēc būtības par šo institūciju, piemēram, tās reorganizāciju, ir jau pieņemts.

Šis jauninājums lielā mērā sasaucas ar uzdevumu Tieslietu ministrijai strādāt pie regulējuma izstrādes, kas ļautu ministram izdot noteikumus – ārējus normatīvus aktus, t.i. tādus, kas var būt saistoši privātpersonai. Ņemot vērā, ka risinājums minētā uzdevuma īstenošanā ir ilgtermiņa jautājums, noklusējuma saskaņojuma procedūra ir ierosināta kā alternatīva, kuras mērķis ir samazināt resursu patēriņu, virzot lēmuma pieņemšanai tehniska rakstura normu gadījumā. Tas īpaši attiecas uz tehniska rakstura Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu. Turklāt, noklusējuma saskaņojuma procedūru ir iespējams ieviest nekavējoties.

Attiecībā uz parastajiem tiesību aktu projektiem ir noteikta tehniski atvieglotāka saskaņojuma izteikšana. Ja par projektu nav ne iebildumu, ne priekšlikumu, "atzinuma" sniedzējs sistēmā DAUKS atzīmē, ka projektu saskaņo. Projekta autors automātiski no sistēmas DAUKS uz savu e-pasta adresi saņem paziņojumu, par šādu saskaņojumu.

Kārtības rullis ir papildināts arī ar kārtību, kādā personas izsakās Ministru kabineta sēdēs, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu sēžu audioierakstu, un kādā personas var iepazīties ar šiem audioierakstiem. Proti, Valsts kancelejā iesniedzams attiecīgs pieteikums un audioierakstu var noklausīties Valsts kancelejā uz vietas vai saņemt interneta lapas saiti uz šo audioierakstu. Ierakstītas tiks gan Ministru kabineta sēdes, t.sk. to slēgtās daļas, gan Ministru kabineta komitejas sēdes. Audioierakstu izmantošanas mērķis ir nodrošināt iespēju pēc šī ieraksta, ja nepieciešams, precizēt sēžu protokolus, arī gadījumos, kad tiek apšaubīts protokolā izdarītā ieraksta precizitātes atbilstība sēdes gaitā debatētajam un pieņemtajam lēmumam. Lieki atgādināt, ka uz audioierakstiem attiecas tiesību normas, kas regulē ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, savukārt, valsts noslēpuma objekti ierakstīti netiks.

Kārtības ruļļa grozījumu saskaņošanas procesā tika diskutēts arī jautājums par izziņas par atzinumos izteiktajiem iebildumiem strukturēšanu un parocīgumu darba gaitā. Šajā sakarā Kārtības rullis grozīts netika, tomēr izziņu sagatavotājiem norādām, ka Kārtības ruļļa pielikumā paredzētais formāts ir saistošs tikai tai gala versijai, kuru iesniedz Valsts kancelejā. Darba procesā šo formātu var pielāgot tā, lai saskaņošanas procesā to būtu ērtāk lietot, tas būtu pārskatāmāks. Tomēr grozījumi tika izdarīti attiecībā uz izziņām Ministru kabineta lietas gadījumā – Kārtības rullis noteiks, ka, ja iebildumi ir izteikti, izziņa ir jāsagatavo un kopā ar precizēto projektu jānosūta atzinuma sniedzējiem, bet saskaņošanas sanāksmes rīkošana paliek atbildīgās ministrijas ziņā, kas ir atkarīgs arī no steidzamības pamatojuma un termiņa, kādā jautājumu nepieciešams izlemt Ministru kabinetā.

Kārtības rullī tiks legalizēta šobrīd praksē jau pastāvošā kārtība (saskaņā ar Ministru kabineta lemto), kādā sagatavo un saskaņo Satversmes tiesā iesniedzamos dokumentu projektus. Valsts kancelejai šajā procesā ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka iesaistītās ministrijas varētu operatīvi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Satversmes tiesai iesniedzamā dokumenta projektu, kā arī sniegt atbalstu atbildīgajai ministrijai (ministrijām) ar korektas juridiskās argumentācijas sagatavošanā.

Lai uzzinātu vairāk par pieņemtajiem grozījumiem, valsts iestāžu juridisko dienestu pārstāvji, kā arī par dokumentu apriti un kontroli atbildīgās amatpersonas ir aicinātas piedalīties Valsts kancelejas Juridiskā departamenta prezentācijā, kas 12.martā pulksten 9.00 notiks Valsts kancelejā Sarkanajā zālē. Pieteikties dalībai šai prezentācijā var, rakstot uz e-pastu jd@mk.gov.lv vai piesakoties pa tālruni 67082911 līdz 11.martam.

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietniece Solveiga Līce

Valsts pārvaldes attīstības politikas padome diskutē par valsts pārvaldes reformām

Piektdien, 26.februārī, notika Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēde, kurā izskatīja jautājumus par īstenotajām valsts pārvaldes reformām, Eiropas Sociālā fonda projektu „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” un valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu.

Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone informēja, ka kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. Vislielākais ietaupījums – 609 miljoni latu ir gūts veicot kvalitatīvas izmaiņas funkciju nodrošināšanā, samazinot administratīvo slogu, funkciju izpildes intensitāti, veicot institūciju apvienošanu, atbalsta funkciju centralizāciju un veicot citus optimizācijas pasākumus. Vislielākie ietaupījumi ir panākti veselības, izglītības un aizsardzības sektoros. Papildus ir ietaupīti 5 miljonus latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējušas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija.

2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Savukārt valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljonu latu apmērā ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un citas ministrijas.

Tāpat kopējais ministriju un tām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestādes) ir samazinājies par 36%, t.i., no 148 iestādēm uz 95 iestādēm. No tām 16% veido centrālais pārvaldes aparāts, 33% - aģentūras un 63% - citas tiešās pārvaldes iestādes. No 33 šobrīd darbojošām aģentūram tikai 19 veic administratīvas funkcijas.

Valsts kancelejas direktora vietniece informēja, ka 2009.gadā valsts budžeta iestādēs ir par 19% ( 12 200) samazināts darbinieku skaits, savukārt vidējais atalgojums ir samazināts par 24%. 2009.gada beigās vidējais atalgojums valsts pārvaldē bija 425 Ls. Valsts budžeta iestādēm finansējums atlīdzībai 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu ir samazinājies par 337,4 miljoniem latu, pašvaldību iestādēs par 167,9 miljoniem latu.

Kā turpmākās prioritātes valsts pārvaldes reformu procesos tika izvirzītas valsts funkciju izvērtēšanas turpināšana, funkciju auditi, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde un ieviešana, valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija un civildienesta turpmāka darbības modeļa izstrāde.

Tāpat 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60 – 70% no plānotajiem pasākumiem ir paveikti, īstenoti četri funkciju auditi un iesniegtas to rekomendācijas Ministru kabinetā. 2010.gadā ir uzsākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas un lai samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Inese Vaivare informēja Eiropas Sociālā fonda finansējumu atbalstam strukturālo reformu īstenošanā. Aktivitāte „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” paredz 1,6 miljonus latu Finanšu ministrijas projektam par ministrijas analītisko spēju stiprināšanu un 1,6 milj. latu ir paredzēti Valsts kancelejas projektam strukturālo reformu īstenošanai.

Valsts kancelejas projekta ietvaros ir paredzēts neatkarīgs audits par pārvaldes strukturālo reformu efektivitāti, auditoru un pētnieku piesaiste uzsākto funkciju auditu veikšanā, piemēram, iestāžu atbalsta funkciju centralizēšanai, un citiem funkciju auditiem, funkciju deleģēšanas procesa uzlabošana, institūciju iekšējās kontroles sistēmas efektīvāka ieviešana un valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas ieviešanas uzlabošanai. Tāpat ir plānots izstrādāt pārvaldes funkciju analīzes informācijas sistēmu, kurā tiks vienkopus uzkrāta informācija par visām pārvaldes funkcijām, pakalpojumiem, to rezultātiem, cilvēkresursiem un budžetu un kura tiks izmantota strukturālo reformu ieviešanā un funkciju efektivitātes izvērtēšanā budžeta plānošanas procesā..

Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes locekļi pieņēma zināšanai informāciju par Eiropas Sociālā fonda finansējumu strukturālo reformu īstenošanā. Viņi rekomendēja veikt sabiedrības līdzdalības valsts pārvaldē auditu, pētījumus par jaunās atalgojuma sistēmas ietekmi uz pārvaldē strādājošo motivācijas sistēmu un pašvaldību pakalpojumu kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.

Visas aktivitātes tiks īstenotas kā ārpakalpojumi, tādejādi ESF finansējumu saņems tikai uzņēmēji – informācijas tehnoloģiju kompānijas, zinātniskie institūti, universitātes, konsultāciju uzņēmumi. Valsts pārvaldes darbinieki ESF finansējumu nesaņems.

Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Baiba Medvecka informēja par koncepciju valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanai. Koncepcijas mērķis ir valsts civildienesta sistēmas vienkāršošana, lai uzlabotu valsts pārvaldē nodarbināto tiesiskās attiecības un vienādotu cilvēkresursu vadības procesus.

Galvenā tendence ES dalībvalstīs ir privātā sektora nodarbinātības principu pieņemšana valsts sektorā, samazinot birokrātiskos ierobežojumus, palielinot fleksibilitāti, darbinieku atbildību un uzlabojot darba sniegumu. Būtiskākie iemesli koncepcijas izstrādei ir vienotās darba samaksas sistēmas ieviešana, t.sk., pašvaldībās; civildienestā strādājošo un darbinieku nevienāds tiesiskais regulējums, kā rezultātā darbinieki atrodas izdevīgākā pozīcijā un neefektīva divu paralēlo tiesisko sistēmu administrēšana, kas prasa papildus finanšu un cilvēkresursus. Koncepcija piedāvā trīs variantus valsts civildienesta turpmākai attīstībai. Pirmais variants paredz vienota civildienesta izveidi, iekļaujot visus valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus (izņemot fiziskā darba veicējus) kopīgā tiesiskā regulējumā un vienkāršojot civildienesta procedūras. Otrais variants paredz augstākā līmeņa civildienesta izveidi, saglabājot civildienesta ierēdņa statusu tikai augstākā līmeņa vadītājiem – ne vairāk kā 2000 personām centrālajā valsts pārvaldē. Trešais variants paredz esošā civildienesta sistēmas attiecināšanu uz pašvaldību darbiniekiem. Padome vienojās par šo jautājumu diskutēt īpašā Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēdē.

Pielikumi:


Valsts pārvaldes politikas attīstības padome ir konsultatīva valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir akcentēt valsts pārvaldes darbības uzlabošanas nozīmi, paplašināt diskusiju par valsts pārvaldes politiku, iesaistot diskusijā sabiedrības, valsts un privātā sektora pārstāvjus.

Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329; E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv

Reformu vadības grupa diskutē par valsts pārvaldes funkcijām un pakalpojumiem

Ceturtdien, 25.februārī, notika Reformu vadības grupas sēde, kurā izskatīja jautājumus par valsts funkciju izvērtējumu, valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, funkciju auditu darbību un nevalstiskā sektora partneru līdzdalību strukturālo reformu procesos.

Valsts kancelejas pārstāvis Kristaps Soms informēja par valsts budžeta finanšu līdzekļu ietaupījumu, deleģējot valsts funkcijas, pārtraucot valsts funkciju izpildi vai samazinot to izpildes finansējuma apjomu. Kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. No tiem valsts ir ietaupījusi 5 miljonus latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējušas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklajibas ministrija. Piemēram, Labklājības ministrija ir deleģējusi sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu personām ar dzirdes traucējumiem Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Latvijas bērnu fondam ir deleģēta pakalpojuma no vardarbības cietušo bērnu sociālā rehabilitācijas administrēšanas nodrošināšana. Izglītības un zinātnes ministrija ir deleģējusi funkciju par talantīgo jauno sportistu atlasi un trenēšanu sporta federācijām.

2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par pašvaldību attīstības atbalsta instrumentu ieviešanu un uzraudzību. Tieslietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu gan klientiem ieslodzījumā, gan klientiem sabiedrībā.

Valsts kancelejas pārstāvis informēja, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljonu latu apmērā ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un citas ministrijas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Artis Stucka informēja par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu efektīvu nodrošināšanu, minimizējot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Paredzēts sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados un ieviest vienas pieturas aģentūras principu (“VPA”) valsts pārvaldē, tādējādi sakārtojot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus. Vienlaikus uzsverot, ka “VPA” ieviešana paredz uzstādījumu izvirzīšanu pakalpojumu sniegšanas organizācijai valsts un pašvaldību institūcijās, bet neparedz jaunu institūciju (vienas pieturas aģentūra) izveidošanu. Kā norādīja RAPLM pārstāvis, tad “VPA“ ieviešanas uzsākšanai ir apzināti 6 valsts un pašvaldību pakalpojumi (piem. būvatļauju izsniegšana, reklāmas pakalpojumi, maznodrošināto statusa piešķiršana, u.c.), kuri tiks virzīti kā „testa pakalpojumi” 5 pašvaldībās.

Izskatot jautājumu par nevalstiskā sektora (NVO) partneru līdzdalību un spēju ietekmēt strukturālo reformu procesus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkēvičs rosināja paplašināt Reformu vadības grupas sastāvu, tajā iekļaujot pārstāvi no biedrības „Pilsoniskā alianse”, kas ļautu reformu procesā iesaistīt arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Minētais ierosinājums tiks iesniegts Ministru prezidentam izvērtēšanai.

Reformu vadības grupas sēdē Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja par Funkciju audita komisijas darbu un mērķiem. 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60 – 70% no plānotajiem pasākumiem ir īstenoti. Tāpat ir izstrādātās rekomendācijas noteiktu valsts iestāžu darbības pilnveidošanai četru Ministru kabinetā atbalstīto funkciju auditu rezultātā. 2010.gadā ir uzsākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas un lai samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem. Kā būtiskākās problēmas funkciju auditu veikšanā Valsts kancelejas direktore minēja pretestību, t.s., dažādu (politisko, nozaru, NVO, pārvaldes, u.c.) interešu mobilizāciju, lai novērstu plānotas pārmaiņas, un nepietiekamus cilvēkresursus auditu veikšanā. Par funkciju audita komisijas darbu, turpmāko statusu un darbības mērķiem 2010.- 2013.gadā plānots diskutēt nākamajā Reformu vadības grupas sēdē.

Informāciju sagatavoja:
Laine Kučinska
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082905 / 29457329
E-pasts: Laine.Kucinska@mk.gov.lv