2012. gada 20. augusts

Tieši iedzīvotājiem un NVO ir izšķirošā loma birokrātijas mazināšanā

Turpinot ekonomiskās krīzes laikā uzsāktās reformas valsts pārvaldē, viena no valdības prioritātēm ir birokrātiskā sloga mazināšana. Nav tādas valdības sēdes, kurās netiktu vienkāršoti normatīvie akti, mazināts no iedzīvotājiem pieprasāmo dokumentu skaits un valsts sniegtie pakalpojumi digitalizēti.



Tomēr LA žurnālistes M.Lībekas raksts http://www.delfi.lv/news/comment/comment/mara-libeka-latvijas-avize-politiku-masa-birokratija-atkal-apauglota.d?id=42561276  apliecina, ka darāmā ir daudz. Lai gan daudzas iniciatīvas procedūru vienkāršošanā nāk no valsts pārvaldes ekspertiem, tomēr „skats no malas” - neatkarīgu ekspertu un valsts pakalpojumu lietotāju – sabiedrības grupu vērtējums būs vērtīgākais un objektīvākais avots. Tādēļ uzskatu, ka būtiski rezultāti netiks sasniegti bez aktīvas iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju iesaistes.

Tieši tādēļ esam izveidojuši vietni: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/mazinamslogukopa/ , kurā ikviens var informēt par nesamērīgu administratīvo slogu un priekšlikumiem tā mazināšanā. Šobrīd ir saņemti vairāk nekā 70 priekšlikumi. Lielākās daļa iedzīvotāju minētās problēmas ir saistītas ar valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un darbinieku attieksmi, kā arī sarežģīto informācijas ieguves procesu. Iedzīvotāji iesaka mazināt birokrātiju, iesniedzot informāciju par attaisnotajiem izdevumiem, par nekustamā īpašuma nodokli privatizētiem dzīvokļiem denacializētos namos, par Latvijas valsts arhīvu materiālu digitalizēšanu, par dažādu izziņu iesniegšanas pamatotību, kā arī ES struktūrfondu projektu ilgstošo izvērtēšanas procesu un sarežģītību. Būtiska daļa problēmu ir pamatotas un tādēļ aicinām atbildīgās iestādes izvērtēt un informēt par turpmāko rīcību birokrātijas mazināšanā. Jāizceļ Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir gatava pārmaiņām un procesu pilnveidošanai, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus.

Lai nodrošinātu noteiktu valsts pārvaldes procesu izvērtēšanu, tiek piesaistīti neatkarīgi eksperti. Piemēram, lai risinātu žurnālistes aktualizētos problēmjautājumus veselības jomā, tiek īstenots veselības aprūpes un aptieku darbību regulējošo administratīvo prasību un kontrolējošo institūciju darbības izvērtējums. Savukārt lai vienkāršotu komersantu radīto dokumentu arhivēšanu un glabāšanu, tiek īstenots izvērtējums par administratīvā sloga samazināšanas iespēju privātajam sektoram darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā. Plānoti izvērtējumi arī par administratīvā procesa efektivizēšanas iespējām, kā arī komersantiem pieprasāmo atskaišu apjoma samazināšanai, kā arī daudzi citi.

Kā pozitīvu piemēru administratīvā sloga mazināšanai var minēt Ministru kabineta apstiprināto pasākumu plānu "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē . Šobrīd tas paredz, ka, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas ir tiesīgs uzsākt paredzētā pakalpojuma sniegšanu. Svarīgi paplašināt principa ieviešanu un to attiecināt arī uz citām jomām.

Lai pastiprināti vērstu valsts pārvaldes darbību tās efektivitātes uzlabošanai un administratīvā sloga mazināšanai, tuvākā nākotnē plānots mainīt Funkciju auditu padomes darbību, novēršot situācijas, kad uzlabojumi valsts pārvaldē nenotiek dēļ institūciju resoriskās pieejas un neskatot pārvaldi kopumā. Līdz ar to tiks izveidots instruments, kurā diskutēt par sabiedrības ierosinājumiem, kuru ieviešanu neatbalsta atbildīgā valsts pārvaldes iestāde. Kā viens padomē izskatāmajiem jautājumiem varētu būt arī par ES struktūrfondu projektu administrēšanu, jo par to tiek saņemta kritika gan no komersantiem, gan no pašvaldībām, gan arī no valsts pārvaldes iestādēm.

Tajā pašā laikā birokrātijas mazināšanas procesā nedrīkst „iekāpt otrā grāvī”, jo ja netiek nodrošināti alternatīvi risinājumi sabiedrības interešu nodrošināšanai, var tikt nodarīts kaitējums pašai sabiedrībai, līdz ar to šajā procesā ir jānodrošina līdzsvars starp sabiedrības interesēm un uzraudzības efektīvu realizāciju. Bieži vērojamas pretrunīgās sabiedrības gaidas no valsts pārvaldes, kad tiek prasīta apjomīga kontrole un vienlaikus maza valsts pārvalde, var novērst nemitīgā sabiedrības un valsts pārvaldes sadarbībā.

Nav komentāru: