2013. gada 18. oktobris

Elita Dreimane: GOV.LV lielā rekonstrukcija


Elita Dreimane
Var piekrist laikraksta „Dienas Bizness” šā gada 11.oktobra numurā paustajam par „mājaslapu zoodārzu” un lielajām atšķirībām publiskajā sektorā. Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gadā pasūtītais pētījums atklāja valsts iestādēm lielākoties neglaimojošu ainu – teju 100 valsts iestāžu mājaslapas ir novecojušas, neatbilst nedz sabiedrības, nedz mūsdienu tehnoloģiju prasībām. Kopaina ir nepārskatāma un sarežģīta. Atšķirības parādījās arī izmaksu ziņā.


Šobrīd Valsts kancelejā norit darbs, lai sagatavotu konceptuālu skatījumu un iesniegtu to apspriešanai valdībā, piedāvājot atbalstāmos scenārijus. Pēc tam apjomīgais centralizētais iepirkuma process. Šis Valdības rīcības plānā iekļautais uzdevums ir apjomīgs un sadarbībā ar nozares ekspertiem nopietni izsverams, atklājot visus plusus un mīnusus. Tāpat saprotams, ka šāda reforma nav īstenojama vienā dienā, tā prasīs laiku. Bet ļoti ceram, ka 2015.gadā jau pirmās iestādes varēs pakāpeniski sākt pāreju uz jaunajām mājaslapām. 

Uz iedzīvotājiem vērsts serviss, mūsdienu tehnoloģijās balstīti risinājumi, ērti lietojamas un vienkāršas dizainā – tāda būs valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu nākotne. Un šeit ir runa par vairāk nekā simts valsts iestādēm, ne tikai ministrijām. 

Ieguvumi no mājaslapu rekonstrukcijas, ja tā to varētu nosaukt, noteikti būs iedzīvotājiem, jo tīmekļa vietnes kļūs pārskatāmākas un ērtāk lietojamas. Ieguvēji būs arī iestāžu darbinieki, kuri atbild par tīmekļa vietnēm, jo mājaslapu administrēšanai iecerēts izstrādāt centralizētu mājaslapu pārvaldības modeli, kas balstīts uz atvērtā koda satura vadības sistēmu. Vienkāršāk izsakoties – plānots, ka visas mājaslapas būs administrējamas vienādi, visām iestādēm būs pieejami mūsdienīgi risinājumi (arī ar iespēju tos pielāgot specifiskai). Iestādes spēja nodrošināt kvalitatīvu komunikāciju ar iedzīvotāju, izmantojot mājaslapu kā saziņas kanālu, vairs nebūs atkarīga tikai no katras iestādes maka biezuma un iespējas izstrādāt lietotājiem ērtu tīmekļa vietni. Centralizēta pieeja sniegs vienlīdz labus risinājumus kā ministrijām, tā padotības iestādēm. 

Lai reformu īstenotu, plānots veikt centralizētu iepirkumu. Bet pirms tam – klientu vēlmju un vajadzību apzināšana, statistikas datu izpēte, savstarpēja vienošanās par līdzīgu struktūru iestāžu mājaslapām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu atpazīstamu vidi un pazīstamus navigācijas principus. Piemēram, lai kontaktinformācija mājaslapā ir uzreiz pamanāma, visām iestādēm vienā vietā, nevis tās atrašana līdzinās „cietā rieksta” uzdevumam.  

Lietojamība – būtisks skatpunkts, no kura svarīgi raudzīties, strādājot pie valsts pārvaldes mājaslapu uzlabošanas. Mājaslapas sen vairs nav (vai nedrīkstētu būt) iestādes vai tā vadītāja vizītkarte, kurā vispirms pastāstām par sevi. Tīmekļa vietne vispirms ir mūsu klientam – cilvēkam, nodokļu maksātājam informācijas vai pakalpojumu saņemšanai ērtā un vienkāršā veidā. 

Nav noslēpums, ka drošības līmenis valsts pārvaldes iestāžu mājaslapām atšķiras. Šo jautājumus arī plānots risināt, strādājot pie jaunā pārvaldības modeļa. Tāpat – lai mājaslapu darbība un uzturēšana nebūtu smagnēja un sarežģīta, rosināsim tehniski nodalīt tīmekļa vietnes no datu bāzēm un dažādām sistēmām. 

Lietu skaidrībai un lai nerastos pārpratumi – katrai iestādei arī turpmāk būs sava mājaslapa un tās katra atbildēs par saturu tajās. Plānots, ka centralizācija skars tehniskos risinājumus, no kā ieguvēji, kā jau minēju iepriekš, būs gan iedzīvotāji, gan pašas iestādes, tai skaitā valsts budžets (īstenojot mājaslapu reformu, no tās ieviešanas brīža turpmākos septiņus gadus būs iespējams ietaupīt vairāk nekā 290 tūkstošus latu ik gadu). 

Būtiski arī pieminēt, ka centralizēta satura vadības modeļa izstrāde pārtrauks līdzšinējo praksi ko varētu nosaukt „katru reiz’ no jauna”. Ar noteiktu regularitāti katras iestādes mājaslapa tiek vainu veidota no jauna vai būtiski pārstrādāta. Tādi ir 58% gadījumi, kad mājaslapas tehnisko specifikāciju izstrādā, tā teikt, no nulles un tādējādi vairākkārt tērējot resursus. Savukārt veiksmīgi risinājumi citur netiek atkārtoti satura vadības sistēmu nesavietojamības dēļ (valsts pārvaldē ir vairāk nekā 50 dažādu sistēmu) un labā prakse netiek pārņemta.  

Pētījums arī parādīja, ka tikai 15 no 115 valsts iestāžu mājaslapām iedzīvotāju aptaujā atzītas kā kopumā labas. Viszemākais vērtējums bieži saņemts par tīmekļa vieta funkcionalitāti un struktūru. 

1 komentārs:

Hostings teica...

Kvalitatīvs un interesants raksts. Un šeit nu tiešām pats svarīgākais ir tas, ka ka tiek nodrošināta augsta tehnisko risinājumu kvalitāte. Nu tā, lai viss darbojas.